Alsungas plenērs nr.2

Alsunga: 8.-16.augusts, 2009.gads

Iepriekšējā gada reklāma gāja pa priekšu – gribētāju braukt bija DAUDZ. Bet beigās… Alsungā nokļuvām 13. Ar vēl biedriem no Daugavpils un Rīgas, kas ieradās uz noslēguma ballīti.

Dienas kārtība bija stipri līdzīga iepriekšējā gadā bijušajai:

Brokastis-gleznojam-pusdienas-gleznojam-vakariņas-šujam spilvenus.

Jā. Bez plenērnieku sastāva nomaiņas bija vēl arī citas atšķirības:

Viens vakars tika noziedots ābolu pīrāga cepšanai 10 gadus nelietotā krāsniņā. [Garšīgi!]

Pēdējie vakari – rokdarbiem: šuvām spilvenus un vērām uz diegiem sagādātos info-materiālus ballītei.

Finālsecinājums: PRODUKTĪVI.

ZEMITĀNU MĀKSLA jeb KĀ MĒS GRIBĒJĀM BŪT DIZAINERI

Uzradās informācija par konkursu Riga Forum. Ideja – jauniešiem jāizveido pieteikumi vides objektu dizainam.

Bija idejas. Roberts, Rūta un Linda - ideja par LIELU plakanu+krāsainu mākslu. šAgita, Gundega, Klāvs, Jānis un Ansis – ideja par LIELĀM telpiskām mākslām no metāla, betona.

Sagatavojām pieteikumus. Un iesniedzām.

Bet, kā zināms, Rozīši nav noformētāji. Idejas bija super, bet nu ar to prezentēšanu, salīdzinot ar pedantiski precīzajām lietišķo planšetēm…

Par pašu ideju: bija doma Zemitānu staciju pārvērst par urbānās mākslas spotu – metāla/betona/u.c. skulptūras, lielformāta krāsu māksla uz org.stikla planšetēm. Diemžēl šai idejai nebija lemts realizēties. Vismaz ne tad.

Sienu apgleznošana NR.2

Alsungas nedēļas laikā bija noruna – neaizbrauksim neatstājot kādu daļu sevis: VIENA SIENA – MŪSU GLEZNOJUMS.

Vienojāmies, ka būs debesīs lidojoši dzīvnieki ar izpletņiem. Un fonā – mākoņiem. Puikām [Alvim, Krišam, Artūram, Robertam] tika uzticēts zīmējums.

Un visiem pārējiem – glezna [ar lielu uzsvaru uz Renāti un Laimdotu].

Kā parasti tas mēdz būt, izrādījās, ka šis darbs ir daudz laikietilpīgāks. Darbi iesākās, ja nemaldos trešdien un turpinājās līdz pat piektdienas pēcpusdienai.

Jā, paldies VIVACOLOR, kas uzdāvāja materiālus: ūdens emulsijas krāsas dažādos toņos.

Kā mēs gleznojām Alsungu

Alsunga: 17.-23.augusts, 2008.gads

Vienā jaukā dienā draugiem.lv vēstuļu dienests tika mazliet pārslogots izsūtot visiem pazīstamajiem mākslotājiem aicinājumu doties gleznot Alsungas mežus un pļavas.

Alsunga ir burvīgs mazs pagasts Kurzemē – tur, kur Kuldīga, Jūrkalne, Aizpute.

Jau vairākas vasaras taisījos braukt uz Alsungu, bet vienmēr pietrūka viss, kas vien var pietrūkt, lai patiešām dotos turp.

Izdomāju – kopā varētu būt daudz interesantāk. Jautrāk.

Apzināti izvēlējos plenēra laiku nedēļā, kad ir mana vārda diena: 17.-23.augusts.

Nebija ne mazākās nojausmas par iespējamo rezultātu, atsaucību un tā tālāk, bet gala rezultātā es attapos 17.augusta vakarā sēžam pie “Riekstiņu” apaļā galda kopā ar Robertu, Rūtu, Intu, Lindu un Rihardu – pirmajiem Alsungas iekarotājiem.

Nākošajā dienā ieradās Laimdota un Anna. Vēl pēc tam – šAgita, Artūrs, Ilze, Alvis, Krišjānis, Renāte, Jana, Elizabete, Gundega, Ieva, Simona.

Lai cik tas neticami šķiet, katru dienu no rīta līdz vakaram visi godprātīgi gleznoja, zīmēja, fotogrāfēja. Protams bija izņēmumi, kas nodarbojās ar miskastu skrūvēšanu [šAgita] un sienu atbrīvošanu no 40gadu kultūras slāņa [es].

Jā, es pa šo nedēļu tā arī kārtīgi pie zīmēšanas un gleznošanas netiku. Šķiet, nav jau īsti, ko organizēt, bet tomēr sanāca nepārtraukti skraidīt riņķī vai arī iegrimt mīļajā nodarbē ar nosaukumu REMONTS.

Jāpiebilst, dzīvojāmies mēs Alsungas bērnu namā, kur arī mūs KĀRTĪGI un veselīgi ēdināja.

Fantastiska nedēļa.

1.kopīgā LIETA

Jau minēju – piedalījos LPIC apmācību projektā “Iekustini lavīnu”. Tā ietveraros vajadzēja realizēt pārmaiņas. Bija pieejams neliels finansējums un miljons padomi.

Nezināju, cik daudz darīt. Tā, lai izdotos. Organizēju kaut ko pirmo reizi. Zināju, ka gribu par/ap mākslu.

Nonācu līdz bērnu namu sienu apgleznošanai. Sākās zvanīšanās, braukāšana lūkoties, utt. Paralēli domāju, kurus cilvēkus aicināt palīgā.

Gala komandā bijām: es, Inta, Simona, Roberts un Līga, un apgleznojām atpūtas telpas sienas bērnu namā “Vita”.

Ieguvumi:

Uzzināju, ka zīmēt ar krītiņiem pirms emulsijas nav forši – smērējas kopā. Savukārt, no plastmas-veidīgām durvīm – krāsa nāk nost.

Pagaršoju pašceptu [Līgas atvestu] maizi. Dievīga!!

Sapratu, ka man nevajag ļaut izvēlēties toņus, ja runa ir par sabiedriskām telpām – mana gaume IR jocīga.

Un te arī rezultāts: grūti ir nošķirt autorus, bet putniņi un burbuļi, un vadi ir Roberta, trepes ar kaķīti – Intas, mājas – Līgas, Simonas un manas.

Kas mums sanāca?

Kas mums sanāca?

Un te mēs paši:

Komanda

Komanda