Lietuva, Trāķi: 13.-18.09.2008.
JEB KĀ MANĪ DZIMA PATRIOTS
un kā es Kapucei piekabināju arī latviešu un krievvalodīgo jauniešu-mākslinieku vienošanas funkciju :)
Mazliet ievads: nezināmu iemeslu dēļ manī vienmēr bijusi interese par citām kultūrām un krievu kultūra nav izņēmums. Tik pat neizskaidrojami notika tā, ka daļa 2008.gada vasaras tika pavadīta krievu jauniešu sabiedrībā – ieraudzīju to, ka, lai arī eksistē krievu tautai esošas atšķirīgas nianses raksturā, mentalitātē, citu atšķirību nav! Naivi tā teikt, bet līdz šim dzīvojot latviskā siltumnīcā nekad nebija radies iemesls padomāt par krievu/latviešu jauniešu nesaskaņu iemesliem.
Kā dāvana par šo uzsākto pārdomu tematu nāca iespēja piedalīties apmācībā «Шаг к гражданству: развитие компетенций по работе с темой Активного гражданства для русскоязычной молодёжи», ko organizēja Lietuvas organizācija “Austejos draugai” , Latvijas organizācija “JASMA”, Igaunijas Bērnības akadēmija un Vācijas Ebreju Kultūras un izglītības apvienība. Ļoti lauzītā krievu valodā (ja nemaldos, pat ar latīņu burtiem rakstītā!!!) aizsūtīju pieteikumu un. Manu dalību apstiprināja!!!
Apmācību sākumā pamatīgi apmulsu – visi dalībnieki bija krievu izcelsmes Baltijas valstīs un Vācijā dzīvojoši jaunieši un jaunatnes darbinieki. Ko es tur daru???
Galvenās tēmās, ko apskatījām bija piederības sajūta valstij/tautai/nācijai, pilsonība – tās jēdziens, nozīme, aktīva izpaušana un vajadzība izpaust. Ļoti daudzi no uzdevumiem bija uz sevis analīzi un pārdomām vedinoši.
Iegruzījos uz vairākām dienām: esmu latviete, dzīvoju Latvijā, kādi tur vēl jautājumi par nacionālo piederību un patriotismu? Protams – es par Latviju un latviešiem!! Bet. Tad es sāku domāt. Kāpēc mani pārņem dusmas, ieejot brūkošā Livonijas ordeņpilī vai zālēm aizaugušā 16.gadsimta muižā? Kāpēc es neuzskatu, ka Latvijā jādzīvo tikai latviešiem? Kāpēc man ir tik daudz krievu tautības draugu? Un cik labi redzams no manas darbības, ka esmu Latvijas patriote?
Ceļš bija smags, bet rezultāts tā vērts: sapratu, ka esmu šīs mākslīgi ierobežotās teritorijas, kas nodēvēta par Latviju, patriote, un nav būtiski, kādu tautību pārstāvji šeit dzīvo – šis Latvijā dzīvojošais cilvēku kopums ir tā pasaules daļa, kuri man ir svarīgi un kuru labā es vēlos kaut ko darīt. Lieli vārdi, bet ceru – turmpāko gadu laikā attaisnošu tos.
PS. Bija uzdevums parādīt nāciju īpatnības… Ak, cik labi ir reizēm atļauties izpaust visus stereotipus skaļi un uzzināt, ko par mums – letiņiem-, domā kaimiņi. Un tad – ļauties kopīgai smieklu vētrai :)
