Liepāja: 25.septembris, 2009. gads
15.septembri gaidīju ar lielu nepacietību – kura Latvijas pilsēta iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu? Liepāja???
Nē. Tomēr Rīga. Žēl, jo šķita, ka Liepāja un Cēsis ir daudz piemērotāka šī titula nešanai, bet es neesmu žūrija.
Biju jau gatavojusies, ka “Kapuces” idejas, kas bija paredzētas 2014.gada Liepājas programmai, vajadzēs pārcelt uz kādu citu pasākumu, bet šo nodomu pavisam atviegloja negaidīta vēstule no Liepājas Kultūras pārvaldes:
Aicinājums doties uz ideju autoru tikšanos Liepājā. Pārāk mīlu šo skumjo pilsētu, lai attālums un pienākums pret studijām būtu šķērslis. Devos uz Liepāju.
Tikšanās izrādījās pavisam savādāka, nekā iedomājos: sausās, inteliģentās konferenču zāles vietā mani sagaidīja 16.gadsimtā celta koka mājiņa “Namīns” vārdā, kur pagalmā, pilna kūpošas skābeņu zupas elpas, gozējās Liepājas kultūras lēdijas. Vienīgais cilvēks, kuru biju līdz šim sastapusi – Ieva Hmieļevska -, iepazīstināja mani ar pārējiem visiem un pēc mirkļa tikšanās jau varēja sākties.
Noklausījāmies Liepājas priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes runu par projekta gaitu, izvērtēšanas rezultātiem (tikai viena balss Liepāju šķīra no titula!!!) un nākotnes plāniem.
Visuzmundrinošākā bija vēsts, ka ir noruna ar Rīgu, Liepāju paturēt kā pavadoņpilsētu 2014.gadā – ar savu unikālu kultūras pasākumu programmu, kas savukārt nozīmē, ka “Kapuce” ar savām “Pieturām” piedalās!!!
Oficiālās sarunas papildināja folkloras kopas “Atštaukas” (ja kaut ko nejaucu) uzstāšanās un karsta uz ugunskura vārīta skābeņzupas deva.
Aprunājos ar Kultūras pārvaldes dāmu Daci Bluķi un Mediju laboratorijas meitenēm un nu jau arī bija laiks doties tālāk – uz suitu pusi.
Ceru – atgriezties Liepājā. Un DRĪZ!