Tag Archives: kapuce

Kā mēs gleznojām Alsungu

Posted on by
Reply

Alsunga: 17.-23.augusts, 2008.gads

Vienā jaukā dienā draugiem.lv vēstuļu dienests tika mazliet pārslogots izsūtot visiem pazīstamajiem mākslotājiem aicinājumu doties gleznot Alsungas mežus un pļavas.

Alsunga ir burvīgs mazs pagasts Kurzemē – tur, kur Kuldīga, Jūrkalne, Aizpute.

Jau vairākas vasaras taisījos braukt uz Alsungu, bet vienmēr pietrūka viss, kas vien var pietrūkt, lai patiešām dotos turp.

Izdomāju – kopā varētu būt daudz interesantāk. Jautrāk.

Apzināti izvēlējos plenēra laiku nedēļā, kad ir mana vārda diena: 17.-23.augusts.

Nebija ne mazākās nojausmas par iespējamo rezultātu, atsaucību un tā tālāk, bet gala rezultātā es attapos 17.augusta vakarā sēžam pie “Riekstiņu” apaļā galda kopā ar Robertu, Rūtu, Intu, Lindu un Rihardu – pirmajiem Alsungas iekarotājiem.

Nākošajā dienā ieradās Laimdota un Anna. Vēl pēc tam – šAgita, Artūrs, Ilze, Alvis, Krišjānis, Renāte, Jana, Elizabete, Gundega, Ieva, Simona.

Lai cik tas neticami šķiet, katru dienu no rīta līdz vakaram visi godprātīgi gleznoja, zīmēja, fotogrāfēja. Protams bija izņēmumi, kas nodarbojās ar miskastu skrūvēšanu [šAgita] un sienu atbrīvošanu no 40gadu kultūras slāņa [es].

Jā, es pa šo nedēļu tā arī kārtīgi pie zīmēšanas un gleznošanas netiku. Šķiet, nav jau īsti, ko organizēt, bet tomēr sanāca nepārtraukti skraidīt riņķī vai arī iegrimt mīļajā nodarbē ar nosaukumu REMONTS.

Jāpiebilst, dzīvojāmies mēs Alsungas bērnu namā, kur arī mūs KĀRTĪGI un veselīgi ēdināja.

Fantastiska nedēļa.

1.kopīgā LIETA

Posted on by
Reply

Jau minēju – piedalījos LPIC apmācību projektā “Iekustini lavīnu”. Tā ietveraros vajadzēja realizēt pārmaiņas. Bija pieejams neliels finansējums un miljons padomi.

Nezināju, cik daudz darīt. Tā, lai izdotos. Organizēju kaut ko pirmo reizi. Zināju, ka gribu par/ap mākslu.

Nonācu līdz bērnu namu sienu apgleznošanai. Sākās zvanīšanās, braukāšana lūkoties, utt. Paralēli domāju, kurus cilvēkus aicināt palīgā.

Gala komandā bijām: es, Inta, Simona, Roberts un Līga, un apgleznojām atpūtas telpas sienas bērnu namā “Vita”.

Ieguvumi:

Uzzināju, ka zīmēt ar krītiņiem pirms emulsijas nav forši – smērējas kopā. Savukārt, no plastmas-veidīgām durvīm – krāsa nāk nost.

Pagaršoju pašceptu [Līgas atvestu] maizi. Dievīga!!

Sapratu, ka man nevajag ļaut izvēlēties toņus, ja runa ir par sabiedriskām telpām – mana gaume IR jocīga.

Un te arī rezultāts: grūti ir nošķirt autorus, bet putniņi un burbuļi, un vadi ir Roberta, trepes ar kaķīti – Intas, mājas – Līgas, Simonas un manas.

Kas mums sanāca?

Kas mums sanāca?

Un te mēs paši:

Komanda

Komanda

Un ko TAGAD?

Posted on by
Reply

Smieklīgi jau tas ir – nodibināt biedrību un pēc tam domāt, ko darīt.

Izdomājām, ka varētu peldēt pa Rīgas kanālu. Ar kapucēm. No metāla.

Man šķiet šAgitas ideja tā bija. Un drošvien arī Artūra. JRRMV garāžā atradās čupa ar stieplēm. No kurām šAgita uztapināja stiepļu veidojumus, ko var gribēt nosaukt par kapuci.

Šajā sākumstadijā darbojošās personas bija: šAgita, Artūrs, es, Raitis, Inta, Eva. Vajadzētu būt vēl kādam.Simona.

Es arī pamēģināju metināt. Ar stiepli. Sanāca daudz daudz naglu.

Kapuces diemžēl izgaisa. Iespējams izgāztuvē. Varbūt kur citur. Un peldējums nenotika. Nezinu, kāpēc.

Unikālais brīdis ir KLĀT

Posted on by
Reply

Un tā statūti bija sakopīpeistoti. Valdes liste uzrakstīta. Atlika tikai saskrieties rozīšu ēkas 3. stāvā [2. ja apakšējo uztver kā pagrabu], uzlikt oficiālos parakstus un 1.gājiens uz Pērses ielas republiku var sākties.

Protams, nav jau iespējams visu izdarīt KĀ NĀKAS ar 1.reizi. Izrādās dibināšanas lēmumam ir jābūt oriģinālam, nevis kopētam [a, kā es to varēju zināt???]. Nobijos, ka jāmaksā nodeva 8Ls vēlreiz. Nobijos, ka varbūt nevajag. Ka tas ir par traku. Par nopietnu. Par. Par. par… Iesniedzu. Un nu uz grīdas mapītē stāv smuka Reģistrācijas Apliecība. Ierāmēta nav. TIK apsēsta ar birokrātiju es neesmu.

KAPUCE IR DZIMUSI.

STATŪTI

Posted on by
Reply

Kas pie velna ir statūti? Ok. Aicinot talkā MR.Google, aplūkojot LMS un n-to citu biedrību statūtus uztapa jocīgs mistrojums, par kura noderīgumu realitātē saprašanas NAV.

Ļoti birokrātiski, bezpersoniski, bet ar lielām vēl neapzinātām idejām:

2.1. Biedrības mērķis ir:

2.1.1. Veicināt nekomerciālas, videi draudzīgas un pozitīvas emocijas rosinošas mākslas attīstību Latvijā;

2.2. Mērķu sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir :

2.2.1. Apvienot māksliniekus, kuru radošās darbības mērķis ir nekomerciāla, videi draudzīga un pozitīvas emocijas rosinoša māksla;

2.2.2. Radīt nekomerciālus, videi draudzīgus un pozitīvas emocijas rosinošus mākslas darbus;

2.2.3. Organizēt Biedrības biedru mākslas darbu izstādes un mākslas akcijas, kas veicina sabiedrības interesi par mākslu, kas atbilst 2.1.1. minētajiem kritērijiem;

2.2.4. Veicināt Biedrības biedru profesionālo izaugsmi;

2.2.5. Izveidot un uzturēt sakarus ar līdzīga profila organizācijām un iestādēm Latvijā un ārzemēs;

2.2.6. Veikt citu profesionālo un sabiedrisko darbību, kas nav pretrunā ar Statūtiem un Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ir nepieciešama biedrības mērķu īstenošanai.

NOSAUKUMS

Posted on by
Reply

Man ir slikts ieradums sajaukt kopā dažādu notikumu atmiņas un tad vairs nesaprast, kā notika patiesībā.

Bet šobrīd šķiet, ka bija tā:

Mēs – daļa no rozīšiem -, devāmies piknikā uz Bolderāju ar mīļoto 3.autobusu. Man šķiet, ka tam vajadzēja būt kursa piknikam, kurš, protams neizdevās.

Un tālāk ir viens kadrs: mēs – es, šAgita un Raitis esam jau gandrīz pie 3.autobusa galapunkta. Ejam NO jūrmalas. Un runājam, kā vajadzētu nosaukt apvienību. Viens variants bija GRISKĀLS par godu Sk.Rubulim. Un vēl TAČKA. Bet kaut kādā nenosakāmā brīdī radās Kapuce. Un arī palika Kapuce.

Kad KAPUCEs vēl nebija

Posted on by
Reply

Sākšu ar to, ka šī ir Kapuces bloga otrā versija, kura top šodien – 2009.gada 23.septembrī ar atpakaļ ejošu datumu.

Mani sauc Linda Sīle. Un kaut kā ir sanācis, ka KAPUCE ir bez maz bērna vietā – radīts pašas smadzenēm un bez iespējas aizmirst, atstāt.

Visa šī ideja par jauno mākslinieku apvienību radās 2008.gada ziemā – pavasarī. Mācījos JRRMV 4.kursā un rakstīju ZPD par Opārtu. Nu jau esmu paspējusi aizmirst nosaukumus visām tām grupām, bet galvenais, kas mani uzķēra bija: viena liela daļa opārtistu strādāja grupās. Tas šķita kaut kā forši. Varbūt tāpēc, ka sen nekas tāds nebija dzirdēts. Vai drīzāk iedvesmojos no pasīvas dalības [pavārs, mēmais telefonists un histēriķis] DINOZAURA idejā. Un vēl pasīvākas [novērotājs, cigarešu un aliņa padevējs] – KEFĪRA idejas.

Nu vēl, protams, F5.

Un vēl pa vidu pamanījos piedalīties LPIC organizētajā projektā [kas ir sinonīms šim vārdam??] “Iekustini lavīnu”. Paldies Mārim un meitenei, kuras vārdu es nepārtraukti aizmirstu. Miljons idejas, KĀ, KO, KĀPĒC. Un tam klāt MILZĪGS enerģijas lādiņš.

Tāpat sanāca aprunāties ar Krišu par to, kas notiek ar Mākslinieku Savienības apakšstruktūru – Jauno Mākslinieku apvienību. Tagad TIEŠĀM neatceros, kāds bija toreizējās sarunas iemesls un rezultāts. Bet acīmredzot, uzzinātais nekā neietekmēja ideju par Kapuci. Vai arī – man ir sajukuši gadi, kurā kas notika.

BET: Izstāstīju šo ideju par mākslinieku grupu šAgitai. Un Intai. Un Raitim. Es nezinu, kāpēc es izdomāju, ka vajag reģistrēt šo grupu kā biedrību. Kāpēc mēs nevaram būt tāpat grupa un taisīt LIELO MĀKSLU? Nu, bieži ir tā, ka dara vispirms un domā vēlāk. Un arī tad – ne obligāti.