Posts Tagged 'kapuce'

PATI Miķeļdiena

Alsunga: 26.septembris, 2009.gads

Pēc garā ceļa uz Alsungu caur Liepāju un Jūrkalni [sajūta it kā brauktu ar Knakts autobusu], beidzot biju nokļuvusi Alsungā.

26.septembra rīts – brokastis mācītājmājā kopā ar visiedvesmojošākajiem cilvēkiem, kādus jebkad esmu satikusi un tad jau tērpšanās suitu tautastērpā un došanās uz klēti iekārtot izstādi.

Šoreiz mākslinieki bija mazliet paslinkojuši – sagleznotie Alšvangas skati palika guļam uz skapjaugšām. Izstādei tikai dažnedāžādākie darbi, kuriem kopīgais elements varētu būt – mēs, autori, esam labi draugi. :) Alsundznieki varēja apskatīt gan Laimdotas Steķes gleznotās ainavas un portretus, gan arī Raita Hroloviča, Alvja Misjuna un Simonas Larkas un manus – Lindas Sīles -, gleznojumus. Es vēl arī biju atvedusi parādīt fotogrāfijas, kas visas bija tapušas rozīšu laikā kā mācību uzdevumi gan fotogrāfijā, gan konceptuālajā kompozīcijā.

Nevaru nepieminēt šAgitas darbu, kas rotāja izstādes ieeju – bronzas figūriņu kompozīcija “Laikapstākļi”. Nosaukumam ir arī izskaidrojums – tā kā darbs sastāv no vairākām detaļām, kas ir sakabinātas viena otrā, nav iespējams paredzēt, kā katru reizi izskatīsies mākslas darbs – tas atkarīgs no laikapstākļiem. :)

Rīta izdarībām tirgus laukumā [kāpostu zupas ēšana, zābaka un slotas mešana, cirka un teātra priekšnesumi] sekoja vairāki koncerti Alsungas baznīcā [koris "Rāte"!!!!!]  un tējošana klētī. Mācītājmājas rūķīši bija sarūpējuši fantastisku ābolu tēju, ko tad arī varēja nobaudīt, aplūkojot mākslas darbus.

Darbus vēl varēja apskatīties svētdienas rītā un tad jau arī fantastiskā nedēļas nogale bija garām – laiks novākt darbus un doties atkal Rīgas virzienā.

Kopumā secinājumu ir daudz – trīskārtīgi iemīlējos suitos un Alsungā, un “Riekstiņmājā”. Atmodināju sevī dziļi paslēpušās enerģijas krātuves un nu var atkal nodarboties ar plānu kalšanu par atgriešanos Alsungā kopā ar jauniem māksliniekiem un jaunām idejām.

Fotogrāfijas no Alsungas var aplūkot TE.

Tikšanās ar Liepājas kultūras dāmām

Liepāja: 25.septembris, 2009. gads

15.septembri gaidīju ar lielu nepacietību – kura Latvijas pilsēta iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu? Liepāja???

Nē. Tomēr Rīga. Žēl, jo šķita, ka Liepāja un Cēsis ir daudz piemērotāka šī titula nešanai, bet es neesmu žūrija.

Biju jau gatavojusies, ka “Kapuces” idejas, kas bija paredzētas 2014.gada Liepājas programmai, vajadzēs pārcelt uz kādu citu pasākumu, bet šo nodomu pavisam atviegloja negaidīta vēstule no Liepājas Kultūras pārvaldes:

Aicinājums doties uz ideju autoru tikšanos Liepājā. Pārāk mīlu šo skumjo pilsētu, lai attālums un pienākums pret studijām būtu šķērslis. Devos uz Liepāju.

Tikšanās izrādījās pavisam savādāka, nekā iedomājos: sausās, inteliģentās konferenču zāles vietā mani sagaidīja 16.gadsimtā celta koka mājiņa “Namīns” vārdā, kur pagalmā, pilna kūpošas skābeņu zupas elpas, gozējās Liepājas kultūras lēdijas. Vienīgais cilvēks, kuru biju līdz šim sastapusi – Ieva Hmieļevska -, iepazīstināja mani ar pārējiem visiem un pēc mirkļa tikšanās jau varēja sākties.

Noklausījāmies Liepājas priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes runu par projekta gaitu, izvērtēšanas rezultātiem (tikai viena balss Liepāju šķīra no titula!!!) un nākotnes plāniem.

Visuzmundrinošākā bija vēsts, ka ir noruna ar Rīgu, Liepāju paturēt kā pavadoņpilsētu 2014.gadā – ar savu unikālu kultūras pasākumu programmu, kas savukārt nozīmē, ka “Kapuce” ar savām “Pieturām” piedalās!!!

Oficiālās sarunas papildināja folkloras kopas “Atštaukas” (ja kaut ko nejaucu) uzstāšanās un karsta uz ugunskura vārīta skābeņzupas deva.

Aprunājos ar Kultūras pārvaldes dāmu Daci Bluķi un Mediju laboratorijas meitenēm un nu jau arī bija laiks doties tālāk – uz suitu pusi.

Ceru – atgriezties Liepājā. Un DRĪZ!

Miķeļdienas māksla – kā radās ideja?

Alsunga: 16.augusts 2009.gads.

Bija svētdienas rīts. Atbildības sajūtas dzīta, biju piecēlusies agri – jāsakārto gan mūsu miteklis bērnu namā, gan arī jādodas uz estrādi – savākt atlikušās dekorācijas.

Cīnījos ar nākošā rīta sajūtu. Un nopietni! Bija SMAGI. Un tieši! Viskritiskākajā mirklī zvana telefons – vispirms Juris un pēc tam arī Alsungas prāvests: vai es nevēlos atnākt uz tēju? Un kā vēl!

Devos tūlīt pat uz mācītājmāju, kur arī radās ideja par Kapuces mākslas izrādīšanu suitu krāšņākajā notikumā – Miķeļdienā.

Pienāca nedēļa pirms Miķeļdienas: darbi savākti vienkopus Mākslas akadēmijas gleznotavā nr.26 un pēc tam jau arī ceturtdienas rīts – zvans no prāvesta Andra un darbi aši aši tiek salādēti auto bagāžniekā un aizvizināti uz suitiem.

Un tad pienāca 26.septembris…

UNG FILM – Norvēģija

Bergena, Norvēģija: 5.septembris, 2009.gads.

Pateicoties Itālijā gūtajiem kontaktiem, Kapuce tika pie uzaicinājuma piedalīties jauniešu filmu festivālā Bergenā, Norvēģijā.

No mūsējiem festivālā tika demonstrēta Renātes Miļūnes īsfilma.

Urrā! Kapuce iet Eiropā!!!!

KLAIPĒDA – SUMMER BREATH 2009

Ziemai ir viena slikta īpašība – iedzen kūtrumu, kuru pat pavasaris nevar izdabūt ārā. Tāpēc arī ilgstoši Kapuce malās pa Vecrīgu runājot un runājoties, BET NEDAROT.

Līdz brīdim, kad uzradās Klaipēdas organizācija ART STREET ar festivālu jaunajiem Baltijas talantiem: SUMMER BREATH.

Kapuce, šajā gadījumā Roberts [Rūrāns] un Linda [Sīle], devās tālajā un gandrīz nepārvaramajā ceļā uz kaimiņzemi parādīt, ko dara LV radošā jaunatne un aplūkot, kas notiek kaimiņos. [jā, paldies EUROLINES par palīdzību].

Roberts tika pie puses no 3×3m sienas savai baloniņmākslai. Savukārt Linda nodarbojās ar kompaktdisku nesāšanu no viena datora uz otru – rādījām Janas Sudņikas, Elizabetes Rancānes, Evas Bebres, Krišjāna Rijnieka, Lindas, Agitas Šteinbergas, Martas Lielbriedes mākslas – foto, video, gleznas un vēl visādus neaprakstāmus brīnumus.

Vakars noslēdzās izbaudot kaimiņu izslavēto ŠVYTURYS un burvīgus siera hmm. pirkstiņus?

Un tad jau atkal ceļš mājup.

Pazīšanās iegūtas. Māksla gan uzradīta, gan aplūkota. Nākošā ideja – LV/LT mākslas ballīte.

Sabiedrisko darītāju forums

Rīga: 26.aprīlis, 2009.gads

Veiksmīgā kārtā līdz manīm nonāca informācija par CREO fonda rīkoto sabiedrisko darītāju forumu.

Galvenais jautājums – kā sadarboties, lai palīdzētu sabiedrībai 2009.gadā?

Cilvēki bija ļoti dažādi no visdažādākajām organizācijām un darbības sfērām. Katram bija iespēja prezentēt savu ideju plakāta formātā un savukārt pārējie dalībnieki varēja pierakstīt klāt, ar kādiem resursiem viņi var palīdzēt idejas īstenošanā.

Prezentēju “Kapuci” kā sadarbības punktu jaunajiem māksliniekiem, kuriem nepieciešama prakse un uzņēmumiem, NVO, kam nepieciešama mākslinieka radošā acs (reklāmas materiāli, noformējums, utt.).

Atsaucība no uzņēmumiem un organizācijām bija liela, bet uzradās problēma – pieņēmums, ka jaunajiem māksliniekiem nepieciešama prakse, bija kļūdains vai arī daļēji kļūdains, neesmu to vēl sapratusi.

Ilgā garā ziema

Tā nu sanāca, ka es septembra beigās aizlaidos uz siltajām zemēm.

Papildus tam – iestājās nepiemērots zvaigžņu stāvoklis un visus sešus manas prombūtnes mēnešus idejas palika tikai idejas.

Kopā ar Līgu un Rūtu cinījāmies ar Jaunatne Darbībā veidlapām. Kuru drudžainā pildīšana rezultātu tā arī neatnesa – nebijām padomājuši par Eiropas dimensiju, lai kas tas arī būtu. Un arī par neformālās izglītības metodēm tika aizmirsts.

Nu ko. Jāmēģina vēlreiz!

ZEMITĀNU MĀKSLA jeb KĀ MĒS GRIBĒJĀM BŪT DIZAINERI

Uzradās informācija par konkursu Riga Forum. Ideja – jauniešiem jāizveido pieteikumi vides objektu dizainam.

Bija idejas. Roberts, Rūta un Linda - ideja par LIELU plakanu+krāsainu mākslu. šAgita, Gundega, Klāvs, Jānis un Ansis – ideja par LIELĀM telpiskām mākslām no metāla, betona.

Sagatavojām pieteikumus. Un iesniedzām.

Bet, kā zināms, Rozīši nav noformētāji. Idejas bija super, bet nu ar to prezentēšanu, salīdzinot ar pedantiski precīzajām lietišķo planšetēm…

Par pašu ideju: bija doma Zemitānu staciju pārvērst par urbānās mākslas spotu – metāla/betona/u.c. skulptūras, lielformāta krāsu māksla uz org.stikla planšetēm. Diemžēl šai idejai nebija lemts realizēties. Vismaz ne tad.

Kapuce Krievijā

Tas jau ir pierasts – regulāri gados īstajā vietā īstajā laikā un pie tam vēl ar ļoti runīgu noskaņojumu. Tā arī notika vienā pēcpusdienā, kad iegriezos Mākslinieku savienības veikaliņā 11.Novembra krastmalā.

Ieraudzīju jocīgus mākslas darbus – mozaīkas, bet no nenosakāma materiāla. Un, protams…

ES SĀKU JAUTĀT.

Tā pamazām pamazām. Atklājās, ka uz šīs pasaules ir vīrs vārdā Andrejs, kurš ir gan autors jocīgajām mozaīkām (izrādās – no olu čaumalām), gan arī regulāri ved mākslas darbus uz/no Krievijas.

Paņēmu viņa telefona numuru: saskatīju iespēju tuvināt sen lolotajam sapnim par Latvijas mākslinieku draudzību, neņemot vērā tautību.

Bet! Pēc nepilnas minūtes ieradās pats Andrejs. Parunājām. UN!!!!!

KAPUCE piedalās divās izstādēs Krievijā!!!!!

Tā kā neviena no pilsētām nebija Maskava. Un arī Sanktpēterburga ne, ja nemaldos. Esmu piemirsusi, kas tās par pilsētām bija… Ak, šie mākslinieki.

Izstāde Alsungā

Alsunga: 7.-21.septembris, 2008.gads

Pēc haotiskās, intensīvi radošās nedēļas būtu bijis vienkārši muļķīgi aizbraukt ar visiem darbiem no Alsungas uz neatgriešanos.

Ideja – izstādē kultūras namā. Gleznas. Fotogrāfijas.

Galvenais – jāatrāda sagleznotie darbi JRRMV vasaras darbu praksē un tad jau var atkal doties uz Alsungu.

Devāmies šoreiz uz izstādes iekārtošanas daļu mazā skaitā – es un Krišjānis. Iekārtojām. Savādāk, nekā ir pierasts darīt. Paspējām pastrīdēties par to, vai fotogrāfijas līmēt uz kartona vai arī tomēr griezt paspartu. Uzvarēja paspartu par spīti milzīgajam nogurumam un nespējai nogriezt taisnu līniju.

Pārējos Kapuciešus uz Alsungu atvizināja superskolotājs Valdis Rubulis no JRRMV.

Sagaidījām kultūras nama un bērnu nama dāmas un mākslai uzticīgos Rūtas vecākus un izstāde varēja tikt atklāta!

Nekad nezinu, ko runāt atklāšanās. Īpaši tādu izstāžu, kurā nav neviens mans darbs.

Atklāšanai sekoja mini-ekskursija uz Alsungas Sv.Miķeļa baznīcu, kurā, neskatoties uz Alsungā pavadītajām n-tajām vasarām, nemaz nebiju bijusi. Kristīne izrādīja visus baznīcus stūrus, savukārt mūsu Alsungas mamma Aleta pamatīgi samulsināja ar koncertu baznīcā. Ērģeles. Balss. Un klusums.

Un arī pat tas vēl nebija viss! Šai jau tā pilnajai dienai sekoja vienkārši IDEĀLS noslēgums – Jūrkalne. Jūra. Pastaigas. Jūra. Kaitošana atsevišķiem eksemplāriem [kh-khm].  Un vēl jūra. Un vējš.

Pēc šprotmaizīšu ieturēšanas centra laukumā pirmais Alsungas posms ir galā. Nosolījāmies atgriezties atkal pēc gada un devāmies atkal lielciema virzienā.

Next Page »