Sākšu ar to, ka šī ir Kapuces bloga otrā versija, kura top šodien – 2009.gada 23.septembrī ar atpakaļ ejošu datumu.

Mani sauc Linda Sīle. Un kaut kā ir sanācis, ka KAPUCE ir bez maz bērna vietā – radīts pašas smadzenēm un bez iespējas aizmirst, atstāt.

Visa šī ideja par jauno mākslinieku apvienību radās 2008.gada ziemā – pavasarī. Mācījos JRRMV 4.kursā un rakstīju ZPD par Opārtu. Nu jau esmu paspējusi aizmirst nosaukumus visām tām grupām, bet galvenais, kas mani uzķēra bija: viena liela daļa opārtistu strādāja grupās. Tas šķita kaut kā forši. Varbūt tāpēc, ka sen nekas tāds nebija dzirdēts. Vai drīzāk iedvesmojos no pasīvas dalības [pavārs, mēmais telefonists un histēriķis] DINOZAURA idejā. Un vēl pasīvākas [novērotājs, cigarešu un aliņa padevējs] – KEFĪRA idejas.

Nu vēl, protams, F5.

Un vēl pa vidu pamanījos piedalīties LPIC organizētajā projektā [kas ir sinonīms šim vārdam??] “Iekustini lavīnu”. Paldies Mārim un meitenei, kuras vārdu es nepārtraukti aizmirstu. Miljons idejas, KĀ, KO, KĀPĒC. Un tam klāt MILZĪGS enerģijas lādiņš.

Tāpat sanāca aprunāties ar Krišu par to, kas notiek ar Mākslinieku Savienības apakšstruktūru – Jauno Mākslinieku apvienību. Tagad TIEŠĀM neatceros, kāds bija toreizējās sarunas iemesls un rezultāts. Bet acīmredzot, uzzinātais nekā neietekmēja ideju par Kapuci. Vai arī – man ir sajukuši gadi, kurā kas notika.

BET: Izstāstīju šo ideju par mākslinieku grupu šAgitai. Un Intai. Un Raitim. Es nezinu, kāpēc es izdomāju, ka vajag reģistrēt šo grupu kā biedrību. Kāpēc mēs nevaram būt tāpat grupa un taisīt LIELO MĀKSLU? Nu, bieži ir tā, ka dara vispirms un domā vēlāk. Un arī tad – ne obligāti.