KAPUCE

Alsunga: 23.-24.jūnijs, 2009.gads

Par Līgošanas vietu nebija divu domu – protams, ka Alsunga.

Svinēšana apvienojumā ar kolektīvu mājas remontēšanu izvērtās ļoti klusa, mierīga ar rīta sagaidīšanu Jūrkalnē [gribējām saullēktu redzēt, bet aizbraucot sapratām - saule diemžēl nelec rietumos].

Pa vidu vēl paspējām uz pēdējām dejām estrādes zaļumballē. Izrādījās – var arī tā.

Alsunga: 7.-21.septembris, 2008.gads

Pēc haotiskās, intensīvi radošās nedēļas būtu bijis vienkārši muļķīgi aizbraukt ar visiem darbiem no Alsungas uz neatgriešanos.

Ideja – izstādē kultūras namā. Gleznas. Fotogrāfijas.

Galvenais – jāatrāda sagleznotie darbi JRRMV vasaras darbu praksē un tad jau var atkal doties uz Alsungu.

Devāmies šoreiz uz izstādes iekārtošanas daļu mazā skaitā – es un Krišjānis. Iekārtojām. Savādāk, nekā ir pierasts darīt. Paspējām pastrīdēties par to, vai fotogrāfijas līmēt uz kartona vai arī tomēr griezt paspartu. Uzvarēja paspartu par spīti milzīgajam nogurumam un nespējai nogriezt taisnu līniju.

Pārējos Kapuciešus uz Alsungu atvizināja superskolotājs Valdis Rubulis no JRRMV.

Sagaidījām kultūras nama un bērnu nama dāmas un mākslai uzticīgos Rūtas vecākus un izstāde varēja tikt atklāta!

Nekad nezinu, ko runāt atklāšanās. Īpaši tādu izstāžu, kurā nav neviens mans darbs.

Atklāšanai sekoja mini-ekskursija uz Alsungas Sv.Miķeļa baznīcu, kurā, neskatoties uz Alsungā pavadītajām n-tajām vasarām, nemaz nebiju bijusi. Kristīne izrādīja visus baznīcus stūrus, savukārt mūsu Alsungas mamma Aleta pamatīgi samulsināja ar koncertu baznīcā. Ērģeles. Balss. Un klusums.

Un arī pat tas vēl nebija viss! Šai jau tā pilnajai dienai sekoja vienkārši IDEĀLS noslēgums – Jūrkalne. Jūra. Pastaigas. Jūra. Kaitošana atsevišķiem eksemplāriem [kh-khm].  Un vēl jūra. Un vējš.

Pēc šprotmaizīšu ieturēšanas centra laukumā pirmais Alsungas posms ir galā. Nosolījāmies atgriezties atkal pēc gada un devāmies atkal lielciema virzienā.

Alsunga: 17.-23.augusts, 2008.gads

Vienā jaukā dienā draugiem.lv vēstuļu dienests tika mazliet pārslogots izsūtot visiem pazīstamajiem mākslotājiem aicinājumu doties gleznot Alsungas mežus un pļavas.

Alsunga ir burvīgs mazs pagasts Kurzemē – tur, kur Kuldīga, Jūrkalne, Aizpute.

Jau vairākas vasaras taisījos braukt uz Alsungu, bet vienmēr pietrūka viss, kas vien var pietrūkt, lai patiešām dotos turp.

Izdomāju – kopā varētu būt daudz interesantāk. Jautrāk.

Apzināti izvēlējos plenēra laiku nedēļā, kad ir mana vārda diena: 17.-23.augusts.

Nebija ne mazākās nojausmas par iespējamo rezultātu, atsaucību un tā tālāk, bet gala rezultātā es attapos 17.augusta vakarā sēžam pie “Riekstiņu” apaļā galda kopā ar Robertu, Rūtu, Intu, Lindu un Rihardu – pirmajiem Alsungas iekarotājiem.

Nākošajā dienā ieradās Laimdota un Anna. Vēl pēc tam – šAgita, Artūrs, Ilze, Alvis, Krišjānis, Renāte, Jana, Elizabete, Gundega, Ieva, Simona.

Lai cik tas neticami šķiet, katru dienu no rīta līdz vakaram visi godprātīgi gleznoja, zīmēja, fotogrāfēja. Protams bija izņēmumi, kas nodarbojās ar miskastu skrūvēšanu [šAgita] un sienu atbrīvošanu no 40gadu kultūras slāņa [es].

Jā, es pa šo nedēļu tā arī kārtīgi pie zīmēšanas un gleznošanas netiku. Šķiet, nav jau īsti, ko organizēt, bet tomēr sanāca nepārtraukti skraidīt riņķī vai arī iegrimt mīļajā nodarbē ar nosaukumu REMONTS.

Jāpiebilst, dzīvojāmies mēs Alsungas bērnu namā, kur arī mūs KĀRTĪGI un veselīgi ēdināja.

Fantastiska nedēļa.