Alsunga: 26.septembris, 2009.gads
Pēc garā ceļa uz Alsungu caur Liepāju un Jūrkalni [sajūta it kā brauktu ar Knakts autobusu], beidzot biju nokļuvusi Alsungā.
26.septembra rīts – brokastis mācītājmājā kopā ar visiedvesmojošākajiem cilvēkiem, kādus jebkad esmu satikusi un tad jau tērpšanās suitu tautastērpā un došanās uz klēti iekārtot izstādi.
Šoreiz mākslinieki bija mazliet paslinkojuši – sagleznotie Alšvangas skati palika guļam uz skapjaugšām. Izstādei tikai dažnedāžādākie darbi, kuriem kopīgais elements varētu būt – mēs, autori, esam labi draugi. :) Alsundznieki varēja apskatīt gan Laimdotas Steķes gleznotās ainavas un portretus, gan arī Raita Hroloviča, Alvja Misjuna un Simonas Larkas un manus – Lindas Sīles -, gleznojumus. Es vēl arī biju atvedusi parādīt fotogrāfijas, kas visas bija tapušas rozīšu laikā kā mācību uzdevumi gan fotogrāfijā, gan konceptuālajā kompozīcijā.
Nevaru nepieminēt šAgitas darbu, kas rotāja izstādes ieeju – bronzas figūriņu kompozīcija “Laikapstākļi”. Nosaukumam ir arī izskaidrojums – tā kā darbs sastāv no vairākām detaļām, kas ir sakabinātas viena otrā, nav iespējams paredzēt, kā katru reizi izskatīsies mākslas darbs – tas atkarīgs no laikapstākļiem. :)
Rīta izdarībām tirgus laukumā [kāpostu zupas ēšana, zābaka un slotas mešana, cirka un teātra priekšnesumi] sekoja vairāki koncerti Alsungas baznīcā [koris "Rāte"!!!!!] un tējošana klētī. Mācītājmājas rūķīši bija sarūpējuši fantastisku ābolu tēju, ko tad arī varēja nobaudīt, aplūkojot mākslas darbus.
Darbus vēl varēja apskatīties svētdienas rītā un tad jau arī fantastiskā nedēļas nogale bija garām – laiks novākt darbus un doties atkal Rīgas virzienā.
Kopumā secinājumu ir daudz – trīskārtīgi iemīlējos suitos un Alsungā, un “Riekstiņmājā”. Atmodināju sevī dziļi paslēpušās enerģijas krātuves un nu var atkal nodarboties ar plānu kalšanu par atgriešanos Alsungā kopā ar jauniem māksliniekiem un jaunām idejām.
Fotogrāfijas no Alsungas var aplūkot TE.