Alsunga: 16.augusts 2009.gads.

Bija svētdienas rīts. Atbildības sajūtas dzīta, biju piecēlusies agri – jāsakārto gan mūsu miteklis bērnu namā, gan arī jādodas uz estrādi – savākt atlikušās dekorācijas.

Cīnījos ar nākošā rīta sajūtu. Un nopietni! Bija SMAGI. Un tieši! Viskritiskākajā mirklī zvana telefons – vispirms Juris un pēc tam arī Alsungas prāvests: vai es nevēlos atnākt uz tēju? Un kā vēl!

Devos tūlīt pat uz mācītājmāju, kur arī radās ideja par Kapuces mākslas izrādīšanu suitu krāšņākajā notikumā – Miķeļdienā.

Pienāca nedēļa pirms Miķeļdienas: darbi savākti vienkopus Mākslas akadēmijas gleznotavā nr.26 un pēc tam jau arī ceturtdienas rīts – zvans no prāvesta Andra un darbi aši aši tiek salādēti auto bagāžniekā un aizvizināti uz suitiem.

Un tad pienāca 26.septembris…