Jau minēju – piedalījos LPIC apmācību projektā “Iekustini lavīnu”. Tā ietveraros vajadzēja realizēt pārmaiņas. Bija pieejams neliels finansējums un miljons padomi.

Nezināju, cik daudz darīt. Tā, lai izdotos. Organizēju kaut ko pirmo reizi. Zināju, ka gribu par/ap mākslu.

Nonācu līdz bērnu namu sienu apgleznošanai. Sākās zvanīšanās, braukāšana lūkoties, utt. Paralēli domāju, kurus cilvēkus aicināt palīgā.

Gala komandā bijām: es, Inta, Simona, Roberts un Līga, un apgleznojām atpūtas telpas sienas bērnu namā “Vita”.

Ieguvumi:

Uzzināju, ka zīmēt ar krītiņiem pirms emulsijas nav forši – smērējas kopā. Savukārt, no plastmas-veidīgām durvīm – krāsa nāk nost.

Pagaršoju pašceptu [Līgas atvestu] maizi. Dievīga!!

Sapratu, ka man nevajag ļaut izvēlēties toņus, ja runa ir par sabiedriskām telpām – mana gaume IR jocīga.

Un te arī rezultāts: grūti ir nošķirt autorus, bet putniņi un burbuļi, un vadi ir Roberta, trepes ar kaķīti – Intas, mājas – Līgas, Simonas un manas.

Kas mums sanāca?

Un te mēs paši:

Komanda